03 oktobris 2008

Skaistā muļķa ticība.


Bērni tic bārdainam onkulim sarkanā mētelī, kurš dzīvo Ziemeļpolā. Miljoniem pasaules iedzīvotāju tic Dievam. Ir saujiņa cilvēku, kuri tic sniega cilvēkiem, un tā joprojām un bezgalīgi...

Tic kaut kam nekad neredzētam un nesataustītam.

Tic tā, ka mirdz acis.

Tic tā, ka ietrīsas sirds un ar savu vibrāciju uzskaņo dvēseles stīgu augstākos toņus.


ES TICU, ka cilvēks spēj mainīties. Skaista ticība. Nav taustāma un nav racionāli pierādāma. Tieši otrādi. Katrs, kurš dzīvē ir teicis: "Cilvēki jau nemainās!" manu ticību dragā dziļi zemes dzīlēs. Un vēl jo vairāk. Pati neskaitāmas reizes esmu sajutusi dedzinošās liesmas - cilvēka rīcību, kad tas kārtējo reizi atgriežas pie vecajām kļūdām. Nekas. Brīnumi notiek. Es klusi turpinu ticēt..


P.S. Jasīnu tējas tasi un krustvārdu mīklu, lūdzu..

Nav komentāru: