17 aprīlis 2008

Mākoņi no mannas


Apātija būtu nedaudz par spēcīgu teikts. Bet mēs varam iedomāties šo pašu vārdu un pavājināt tā spēku. Tad mēs iegūstam dvēseles un ķermeņa stāvokli, kad Tu jūti, ka asie stūri ir nogludināti un velties uz priekšu, pa labi un pa kreisi ir viegli un mīksti. Uzaudzēt vēl pa virsu biezu mizu un aiz tās nejust mazos negludumus uz ceļa virsmas. Bet to negludumu jau nav daudz. Tieši tāpēc, ka beidzot var atļauties pateikt: "Viss kārtībā!" Viss kārtībā, nu tā, no saknēm līdz galotnei, tik tiešām!
Gluži vai smieklīgi, bet rodas asociācijas ar mannā putras katlu. Sēdi tik pie tā un liec mutē vienu, baltās, mīkstās putras karoti, pēc otras. Pa starpai piešauj kādu vecmammas ievārījumu, tādējādi tikai pastiprinādams savas mazās mannā pasaulītes saldumu. Gandrīz jau var sacīt, ka putra ir arī galvā.
Bet nē, jau nē! Nevilksies taču tas ilgi. Un ja būtu viss pēc mana prāta, tad saldais putras katliņš būtu tikai tāds ievads labsajūtai un laimes sajūtai, kas neuzaudzēs ap sevi mizu, bet tieši otrādi. Ļaus, lai viss labais līp klāt kā dzelzs skaidiņas pie magnēta.


P.S. - Turpini klausīties kā plīst pumpuri, jo drīz to vairs nebūs. Visi saplīsīs. :)

08 aprīlis 2008

Zaļa migla


Vētras pavasarī. Vētras, kas plosījušas fizisko stāvokli, likdamas cilvēka stāvam gāzties kā baļķim un vētras, kas glūn aiz stūra, baidīdamas ar nenokārtotu parādu orkānu. Dažas pārciestas, citas tikai vēl pieņemas spēkā, bet viens jau nu ir skaidrs. Pavasara vētras atnesīs pērkona negaisu, pēc kura droši varēs atlikt pēcpusi sulīgajā zāles zaļumā un atskatīties uz aizmuguri, kur būs lauzti koki. Varēs arī vērties uz priekšu, kur ir vasara. Arī ar vētrām, bet otrs nu ir skaidrs. Tās vētras kokus nelauž. Tās liek Gaismai, Aucei, Mētrai, Skaidrītei un citām jaunkundzēm staigāt pa zaļām koku galotnēm.

Pagaidām gan vēl tikai pār kokiem ir nolaidusies tāda zaļa migla. Zaļums knapi jaušams, bet Tu zini. Tas tur ir un tikai pieņemas spēkā. Paklusē brīdi un paklausies kā tie pumpuri plīst.