200X

Es vēl neesmu izlēmusi, vai Jaunajam gadam neesmu gatava vai esmu pārgatava. Ne cepts, ne vārīts.

Kaut gan kāda gan atšķirība? Rītvakar, vai drīzāk parīt no rīta notiks vien tāda formalitāte, ka aiz divnieka un divām nullēm nomainīsies cipars. Lielos vilcienos jau tāpat nekas nemainīsies. Nemainīsies parīt - 1. janvārī. Bet esmu diezgan droša, ka pēc tam viss atlikušais būs pārmaiņu gads. Jaunais gads ne tikai Janvāra pirmajās nedēļās, bet JAUNS GADS VISU GADU.

Un pamazām laikam sāku arī izlemt par to gatavības pakāpi. Ir lietas (Simsonei šis vārds nepatiktu, bet bija grūti atrast iederīgāku), kuras ne par ko nevēlos mainīt, lietas, kuras gribu nomainīt pavisam un lietas, kuras vēlos atgūt atpakaļ...

Tātad īstenībā gaidu ar nepacietību. Jācer tikai, ka mans Jaunais gads neapvainosies, ka to pienācīgi nesagaidīšu, jo pieļauju, ka tā sagaidīšana būs pavisam parasts baļļuks, kas no citiem ne ar ko neatšķirsies. Bet nekas! Tā kā man būs JAUNS GADS VISU GADU, tad svinēšana varētu notikt visa gada garumā.

Lai arī jums izdodas, maziņie!

P.S. - Rakstīdama šo, fonā nonstopā uzliku - Jēkabs Nīmanis "Tulpītes" - mans mīļais 2008. gads.

^

Sajucis pavisam!
Brokastīs tūlīt ēdīšu zupu, ko mamma vāra pusdienām.

Sick

Pagājušo reizi, kad viņš iebrauca pagalmā ar savu veco auto, mēs braucām iepazīties ar viņa draudzeni. Viņa bija neliela auguma meitene ar zēngalviņu, bumbiera formas džinsos, kas nosedza tieši pus nabu un kurām pāri vēlās nepievilcīga, bāla miesa. Virs tukšās ailes, kuru varēja dēvēt par vēderu, pāri nokarājušajām krūtīm, stiepās īss krekliņš. Kājās viņai bija botas, vārda tiešajā nozīmē, un uz muguras bija neliela mugursoma, kuras lences bija noregulētas tieši tā, ka ir nesaprotams, vai nēsātāja vēlas panākt efektu, ka tā nokarājas pār bumbierveidīgo dibenu, vai ir uzstīvēta uz muguras un gandrīz aizsedz kaklu. Viņas vārds bija Agnese.


Šoreiz apciemot viņu devos es. Es nezinu ar kādu auto viņš brauca tagad, jo to vienkārši nekur nemanīju. Arī šoreiz viņš pirms neilga laika bija atgriezies. Devos es uz Jūrmalu. Viņš dzīvoja priežu ieskautā, senatnīgā, ļoti skaistā koka privātnamā. Māja kā no pasakas. Kad brīnījos, kā viņš tādā labumā iedzīvojies, viņš atzinās, ka māju īrē kopā ar savu draudzeni. Tad viņa parādījās, un mēs atkal tikām iepazīstinātas. Viņa bija skaista, tumši brūni iedegusi sieviete, ar lielu dekoltē, kurš varēja lepoties ar savu diženumu, mati bija līdz pleciem, nokrāsoti tumšā tonī, kas nedaudz atgādināja baklažāna lillīgo toni. Izklausās jau labi. Tomēr, kad viņa bija aizgājusi, lai atstātu mūs parunāties divatā, man nācās izsprāgt lielos smieklos. Uzreiz pajautāju viņam, cik tad draudzene ir veca. Viņš atbildēja, ka Birutai ir 46 gadi.

Pr. Z. sv.

- Kā Tu svinēsi svētkus?

- Ar karbonādēm, kartupeļiem, šķovētiem kāpostiem un televizoru.

Arī Tev tā ir? Nu jā. Cik nevērīgi atnāca, tik nemanāmi pagāja šis svētais, jaukais skaistais vakars. Noskaņu radīja tikai pāris izkaisīti notikumi nedēļas garumā. Brīži ar Skaņupi, brīži ar literātiem un varbūt vēl pārsekunžu mazie noskaņu uzplaiksnījumi. Pat baznīcā mācītājs teica visai aktuālu sprediķi par krīzi un to, kā tagad jādzīvo. Patika.

Piekrītu Afletai. Ziemassvētku sajūta un sajūsma ir bērnības ekstra. Vēljovairāk. Brīdī, kad vajadzētu sajusties labi sēžot kopā ar ģimeni, drīzāk jūtams diskomforts. Sajutos kā Grinčš (ļauni smiekli). Jācer tik, ka mani arī reiz piemeklēs Ziemassvētku brīnums.

Tagad it kā varētu iet gulēt, tikai jūtama spiedīga sajūta vēderā. Latviešiem jau tā pārtika smaga, smaga.

P.S. - Daudz laimes vārda dienā, Iev!

P.P.S. - Priecīgi, mīļi un satīcīgi arī Tev mazo un drošvien diezgan reto lasītāj. :)

%

Dulza tikko teica, ka iet gulēt un es nesapratu kāpēc! Tad sapratu, ka tomēr ir normāls laiks, lai gulētu. Gaismai jau viss ir ačgārni un ieslēdzies holidays mood.

Don’t worry! There is no blood in your alcohol.

Sick!

Neguli, neguli - diskotēka!

Brīvlaika sākums jau vienkārši rauj jumtu. Iesākot jau ar būšanu ieslēgtai vārtrūmē vēlā Ceturtdienas vakara stundā uz aptuveni 30 minūtēm. Tas ir Gaismas cienīgs stāsts.

Ko es daru? Neko! Ballējos kā dulla. Sagurusi esmu un šovakar neļauju nevienam sevi sakoļīt uz baļļuku. Tā tam būs būt emm... līdz Pirmdienai :D

Dzīve - normālā.

P.S. - vispār ir baigi daudz sakāmā, bet baigi maz spēka. Baidos aizmigt ar kompīti klēpī. Arlabunakti.

#

ZIEPES!

balts

Es vienmēr esmu teikusi, ka sniegs nav nekas labs. Tas nenāk no labas vietas un ir nekam nederīgs.

Bet šodien man patīk un esmu sajūsmā. Tas pat varētu kļūt par manu draugu, ja tas tagad bagātīgi sasnigtu un nokustu pēc 2 nedēļām, lai atgrieztos tieši pēc gada. Šodien man patīk. :)

čiki

Kā Mētra no rīta teica: "Tu kā tāda niere taukos."

Piekritīšu.

Dzīvē pastāv zebru teorija. Balts, melns, balts, melns, BALTS.

3 in 1

Brīvdienas - lieliskās.

Bez jokiem. Kas var būt labāks, kā apvienot - baļļuku Piektdienā, jaukbūšanu Sestdienā un nothingdoingu Svētdienā.

Mieriņsajūta ir precīzais raksturlielums, kas valda Gaismā. Un jā! Viss, ko es daru šobrīd, ir uz pareizā ceļa.

P.S. - daudz laimes vārda dienā Gaism!

ehhh

Kā saucēja balss tuksnesī...
Izdarīju kaut ko neprātīgu atkal.
Bezbiksis un Mētra varētu mani slānīt par tādu gājienu.

Čupčiks

Tā kā, no rīta pamostoties, bija skaidrs, ka diena nesolās dot neko daudz, tad nolēmu arī būt pret to skopa. Šādos rītos uzvelku džinsus, sporta jaku ar kapuci un ķengurkabatu uz vēdera un matus sataisu čupčikā. Tad uzreiz skaidrs, ka iekāpju tankā un mņe vsjo pohuj. Vidēji nedēļā ir 1-2 šādi rīti. Varētu mēģināt to salīdzināt ar izdzīvošanas instinktu aktivizēšanos un cīņas vai pretošanās istinktu nolīšanu kaut kur tālāk. Nu tas domu gājiens tāds, ka jāizpilda must to do list fiksi, fiksi un tad atpakaļ gultā.

Skaidrs, ka izdzīvošanas instinkti no rīta nebija pamodušies un, skrienot uz trolejbusu, paslīdēju un nokritu. Tā kā filmās- slīpi gar zemi. Uz trolejbusu paspēju. Apsēžos un apskatu savas bikses. Kreisā kāja no ceļgala līdz potīei ir izmirkusi dubļos. Nu neko. Visu dienu staigāju tā kā būtu kādā festā pabijusi un mošingojusi pie skatuves.

No šodienas tikai vēl pāris uzplaiksnījumi:

• trāpīts trīspunktnieks
• piramīdu laime
• ziemassvētku dziesmas
• logaritmu nelaime
• vīrietis zāles zaļās biksēs un sūnu zaļā platmalē uz veca velosipēda brauc gar Āgenskalna tirgu
• wild cat
• skābu kāpostu zupa
• jasmīnu tēja (pēc 5 dienu pauzes. bija izbeigusies)
• gulta

čuč

Meklēju speciālistu. Profesionāli savā arodā. Nepieciešams augsti kvalificēts slinkuma izdzinējs. Ja izdosies sasniegt rezultātus, tad honorārs būs iespaidīgs.

Vai varbūt visu norakstīt uz to, ka Gaisma ir aizgājusi ziemas miegā? Guess NOT!

Marcipāns

Gaismas mīļākais, iecienītākais, garšīgākais saldums gardums ir marcipāns. Tāds mīksts un ķepīgs. Ņam, nam.

Fāzes

Fāze Nr. 1 - Atnāku mājās. Iegāžos gultā. Uzēdu. Iedzeru jasmīnu tēju. Sajūtos labi. Uznāk cūkas efekts, līdz ar to arī mieģelis. Kaut kā noturos un neaizmiegu. Sāku domāt.


Fāze Nr. 2 - Sāku domāt (pārejas posms no fāzes Nr.1). Domāju par to, kas pašlaik notiek manā dzīvē (baigi banāls teikums, bet jā, šad, tad der par to padomāt). Domāju un saprotu, ka tas, kas ir tagad, ir ļoti relatīvs. Respektīvi, tas, kas ir tagad nepaliks tāds ilgtermiņā. Kaut vai, runājot par to, kā mana rutīna izmainīsies jau pēc 6 mēnešiem. Runājot arī par dažām labām citām aktuālām šī brīža tēmām, nevar zināt to derīguma termiņu. Turpināju domāt.


Fāze Nr. 3 - Turpināju domāt (pārejas posms no fāzes Nr. 2). Domāju un attapos, ka vēlos būt pavisam, pavisam nopietna. Bez pohujisma. Bez bezrūpības. Bez kedām kājās. Bez smiekliņa par stulbu jociņu. Bez sapņiem un ilūzijām. Sagribēju būt viena no tām, kuras dēvē par "Vēsajām maitām". Nu, iedomājies, sievieti pelēkā, lietišķā kostīmā. Kājās melnas, vienkāršas laiviņas uz zema papēža. Rokās melns portfelis. Rudie mati sažmiegti stingrā mezglā un nostiprināti uz pakauša ar matadatām. Seja kā ledus skulptūra, bez niecīgākās emocijas. Galvā domas grieztos tik organizēti kā smalka kabatas pulksteņa zobratiņi - organizēti, ar precizitāti līdz miljonajai daļai no sekundes, bez jebkādas mazākās nobīdes no normas. Jā! Lūk, tāda es sagribēju būt.


Fāze Nr.4 - Sēdēju un gribēju tāda būt (aizkavēšanās pie fāzes Nr. 3). Te pēkšņi (bez pārejas posma uz fāzi Nr. 4) motora rūkoņa aiz loga. Viņa pieceļas, pieiet pie tā un pabīda žalūziju, jau pilnīgi pārliecināta, ka ieraudzīs kādu no mājās nākošajiem ģimenes locekļiem. Bet tur viņa ierauga tēlu. To tēlu ar kuru gan senā, gan ne tik senā pagātnē bija... Bija... Nu vienkārši... bija. Viņa steidz norīt nez no kurienes radušos kamolu kaklā. Pēc tam skrien uz vannas istabu, lai paskatītos spogulī, kas tajā brīdī šķiet vissvarīgākais. Rokas pašas no sevis savij matus mezglā un notin to vairākas reizes ar matu gumiju. Vēl mirklis un viņa ar stingru matu mezglu un ledus seju atrodas priekšnamā, kur, ieraudzīdama tēlu, velta tam savu vēsāko no skatieniem, vienaldzīgi izmezdama nevērīgu: "Čau!". Tad apsēžas uz gultas, paņem krūzi, kurā ir ūdens un ieurbjas klēpjdatorā, izlikdamās, ka tas, kas notiek apkārt viņu ne mazākajā mērā neinteresē. Tā kā istabas durvis viņa nav aizvērusi, tēls atrodas tikai 2 metru attālumā. Rokas nedaudz trīc. Trīc arī ceļi, bet visvairāk neritmiski raustās asinis pumpējošais muskulis. Bet viņa iztur savu ledusauksto nostāju līdz galam, kas ir aptuveni 10-15 minūtes. Tēls aiziet.


Fāze Nr. 5 - Rokās sažņaugtā krūzes osa tiek atbrīvota un pirkstos atkal ieplūst asinis. Es nevaru būt "Vēsā maita" no fāzes Nr. 3. Tai maitai visas fāzes noteikti paliktu vietā pēc nejaušā atgadījuma ar tēlu. Es varu būt tikai Gaisma, tikai rudmate bez ciešā matu mezgla.

P.S. - Lai skan "Dziesma par krāniņiem un sirsniņām".

Draudziņ/draudzenīt! Nemīz botā!

Lā lā lā! Gaisma to nedara!!!!