Tā kā, no rīta pamostoties, bija skaidrs, ka diena nesolās dot neko daudz, tad nolēmu arī būt pret to skopa. Šādos rītos uzvelku džinsus, sporta jaku ar kapuci un ķengurkabatu uz vēdera un matus sataisu čupčikā. Tad uzreiz skaidrs, ka iekāpju tankā un mņe vsjo pohuj. Vidēji nedēļā ir 1-2 šādi rīti. Varētu mēģināt to salīdzināt ar izdzīvošanas instinktu aktivizēšanos un cīņas vai pretošanās istinktu nolīšanu kaut kur tālāk. Nu tas domu gājiens tāds, ka jāizpilda must to do list fiksi, fiksi un tad atpakaļ gultā.
Skaidrs, ka izdzīvošanas instinkti no rīta nebija pamodušies un, skrienot uz trolejbusu, paslīdēju un nokritu. Tā kā filmās- slīpi gar zemi. Uz trolejbusu paspēju. Apsēžos un apskatu savas bikses. Kreisā kāja no ceļgala līdz potīei ir izmirkusi dubļos. Nu neko. Visu dienu staigāju tā kā būtu kādā festā pabijusi un mošingojusi pie skatuves.
No šodienas tikai vēl pāris uzplaiksnījumi:
- trāpīts trīspunktnieks
- piramīdu laime
- ziemassvētku dziesmas
- logaritmu nelaime
- vīrietis zāles zaļās biksēs un sūnu zaļā platmalē uz veca velosipēda brauc gar Āgenskalna tirgu
- wild cat
- skābu kāpostu zupa
- jasmīnu tēja (pēc 5 dienu pauzes. bija izbeigusies)
- gulta
1 komentārs:
Par to, ka matus sataisi čupčikā un ka vipār zināji tādu vārdu, tu izpelnies atzinību.
Ierakstīt komentāru