31 oktobris 2008

Laiks, laika, laikam, laiku, ar laiku, laikā, laik!

Es jūtos kā augstasinīga slepkava. Es esmu nositusi tik tik tik daudz....... laika. Iedomājies? Es nogalinu laiku. Laiku, kura tā jau ir tik sasodīti maz. Nogalinu to tikai tāpēc, ka šonedēļ man viņš tā pavairāk ir bijis. Tagad es to situ, darot neko, bet nākošajās nedēļās centīšos to atdzīvināt un atsaukt no nekurienes. Bet tad tas jau būs pagalam, jo mana nejēdzība to būs pazudinājusi. Bet, ja kas, es šajā sakarā pašlaik nejūtos nelāgi. Nākošnedēļ varēšu sajusties, ja pietiks laika domāt par beigto laiku.

Nav komentāru: