Prāts jau tikai uzceļ kaut kādas barjeras. Neviena cita šūna nerada nekādu pretestību. Šķiet, ka es varētu paļauties uz savu prātu. Tik daudz tas jau būtu pelnījis. Jo tas nekad vismaz nav salaidis neko grīstē, ko nevarētu teikt par to, kas uzņemas kontroli, kad veselais saprāts tiek iesēdināts kaktā.
Ļaušu sacelt smukas sētiņas un barjeriņas, lai nejustos izsaimniekota vai izūtrupēta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru