18 janvāris 2009

Paradokss


Ziņkāre ir ziņkāre, bet es tomēr palikšu pie lepnuma. Varbūt nebūtu tiktāl aizdomājusies, ja nesaņemtu precīzu izgājušās situācijas raksturojumu. Jāiemācās tomēr nedaudz ieturēt distanci un aizvainojumu uz cilvēkiem, kas man tiešām nodarījuši pāri. Jābūt kaut nedaudz ļaunatminīgai, kaut arī asaras nožuva jau pirms vairākiem mēnešiem. Kaut gan tas Gaismai nav raksturīgi - rūgt aizvainojumā. Vienkārši tās tējas dzeršanas NEBŪS!


Bet ko nu par veco un neglīto, ja skats uz pasauli pavisam rozīgās krāsās. Un ar katru dienu arvien vairāk un vairāk...

1 komentārs:

bezbiksis. teica...

ceru, ka arī es Tev palīdzēju to saprast.