Man patīk brīdis, kad rodas iekšēja atklāsme. Sajūta, kad Tu sevī triumfē. Šodien bija dikti triumfiem ražīga diena. Ja 14. janvāris piedāvātu maķenīt vairāk dienasGAISMAS, tad iespējams es sevī būtu izcīnījusi savu lokālo Gaismas revolūciju. Vismaz pāris arkas mierīgi varu uzbūvēt.
Mans mazais, muzikālais draugs šodien šķita pārlieku pilns ar mieriņmūziku, pārāk bieži nācās to vilkt ārā no kabatas un ieriktēt uz kādu jestrāku playlistu. Arī pelēkā viela šodien strādā uzteicami. Un tieši iederīgi liekas tas, ka es to kārtīgi varu pabarot ar tādu gardu provīziju, kāda ir Džordža Orvela "Dzīvnieku ferma". Man patīk tur attēlotajiem dzīvniekiem meklēt dzīvē atbilstošus cilvēkus. Nu ne jau no politiķu un dažādu citu sabiedrisku darboņu aprindām, bet gan no draugu un paziņu loka. Visprecīzākos prototipus esmu atradusi aitām, Mollijai, Napoleonam un viņa asinssuņiem.
Un vispār šodien varētu noraut kādu jumtu, vai pat vairākus!!!
1 komentārs:
Par jumtiem es Tev piekrītu.
Fak, kā vajag noraut.
Ierakstīt komentāru