12 novembris 2008

Ejam ratā!


Gaismai jāiet ratā ar visu savu zaļo gaismu. Uz pelēko gada daļu laikam neattiecas sakāmais par iešanu dzīvē ar smaidu, kas nāk pretī. Ne nieka nenāk. Tieši otrādi! Ja izdara mēģinājumu uzsmaidīt, tad lielajam vairākumam tas liekas vai nu dīvaini vai slimi, vai vēl kaut kādā citā veidā nenormāli. Tad nu lai tie citi iet ratā. Manā izvēlē šobrīd labāk ietilpst mana mazā un pat, jocīgi kas, bet jaukā pasaulīte. Prātā aptumsumi nemetas, jo galvenais aptumsumu avots dotajā brīdī izgājis no ierindas vai sazin, kas ar to noticis. Akūta vajadzība pēc sarunbiedriem ar kuriem runāšanas procesu tik tiešām varētu nosaukt par sarunu, ar savu saturu, jēgu un domu. Paldies, ka bezbiksis un bon vivant ļauj man preperēt to dzīves likstas ar savu filozofiju, ka pieņem mani kā racionālo saprāta balsi (jā, pieņem, mart! :D) un galu galā vienkārši uzticas kā draugam. Simbiozas attiecības.
Es tad vai nu tikai šodien, vai vēl maķenīt, līdz apstākļu maiņai, uzturēšos savā pasaulītē ar maziem, baltiem knibulīšiem ausīs, kas raida MANU mūziku un smaidīšu labāk ārā pa logu, kur vēl salnu nedabūjušais smaids netiks sūtīts pa kāpnēm augšā uz pjedestāla, kur atrodas tikko spoži noasināta giljotīna.

10 novembris 2008

Tāpēc, ka tad bija labi.

Un kas tomēr nav labi - pēdējo dažu nedēļu laikā salīdzinoši bieži sašūmējos par laika posmu no Marta līdz Septembrim. Bet tā klusītēm, ar to nevienam neuzbāžoties.

Brauc! Deg zaļais!


Gaisma ir iedegusi zaļo gaismu un ir ļoti atvērta šobrīd. Nezinu kam īsti, bet tā iespējams varētu būt rozā briļļu sajūta. Žēl, ka tā nāk komplektā ar vēl kādu, kas tās brilles uzliek. Varētu iztikt bez tā kāda un dabūt to sajūtu pa "blatu". Vēl to varētu mēģināt salīdzināt ar pavasara sajūtu. Bet tā kā gan dabā, gan sabiedrībā šie procesi ir pilnīgi pretēji, tad Gaismas zaļajai gaismai tajā pašā krustojumā pretī spīd sarkanā gaisma.


Turpinot par Gaismu un gaismām.. Man šodien pajautāja kāda gaisma spīd no Gaismas un es visai ambiciozi atbildēju, ka ārkārtīgi spoža gaisma un ka saule salīdzinājumā ar to ir nieks. Tas izklausās tieši pēc manis, man šķiet. Ne? :D


Vēl Gaismai šodien prātā drusku sēdēja jauko cilvēku jaukie vakari. Bišķiņ baisi kļuva. :)


Turpretī visi citi jaukie cilvēki šodien nebija jēdzienam "jauki" pat tuvumā, nezināmu iemeslu dēļ. Tas man nepatīk, ja runājam patīk/nepatīk kategorijās. Un, ja ņem kategoriju "nepatīk", tad labāk netuvoties tam, kas nepatīk. Citādi, ja aizmirstas, tad dzirdamas vien rejas aiz vārtiņiem uz kuriem uzrakstīts: "Uzmanību! Nikns suns!".


Kopumā pašlaik skan mažorīgas melodijas. Minoru nav. Ja nu vienīgi pagājušās nakts sapnis, kas ir tiešs pierādījums nedaudz iepuvušai Gaismas psihei.

09 novembris 2008

Svētdiena

Ko secināju no vakarvakara vai drīzāk nakts, man tiešām pa retam patīk un ir nepieciešams dirty dancings, nu tāds reāls ietresījiens. Vakar viss kā nākas. Baļļuks pieklājīgs. I laba iesildīšanās bij, i turpinājums godam. Vakar saņemtās un uzkrātās pozitīvās emocijas, nu tās pozitīvās, kuras var iegūt tikai kaut kā nebūt, realizējot sevi. Nu tās pašas, kuras ieguvu tajā LIELAJĀ pasākumā, tika atdotas un izdāļātas pa labi un pa kreisi, tā kā pašlaik esmu tukša. Tukšumu rada arī sajūta, ka dienišķais svētdienas vakars izpaliks, bet galu galā man beidzot ir jāmācās nevis ar to sadzīvot, bet to vienkārši aizmirst un izmest aiz durvīm, vai triekt ellē. Ūn no rītdienas un turpmākajām nedēļām man ir bail.

06 novembris 2008

Smile like you mean it









Sajūta kā tipiskā rudenī. Šobrīd notiek apaugšana ar vienaldzības slāni, lai ziemas aukstums un visaptverošais īgnums netiek klāt. Es šādu, tādu plānu kārtiņu jau esmu uzaudzējusi. Tik, audzējot to kārtiņu, vēl jāieaudzē ziemas krājumi - smaidi, smiekli, labestība, prieks un citi labumi, kurus droši varat sūtīt tagad man. Tas varētu būt labs ieguldījums brīdim, kad Tev pašam vajadzēs kādu smaidu, kuru varēšu izvilkt aukstā Janvāra dienā no sava prieka seifa un pasniegt tieši uz savām lūpām.

04 novembris 2008

Escapism No2


Mizgrauzis saka, ka padzīvošana citā vidē nav nākusi par labu. Es būtu gatava atdot pusi savu rudo matu, ja man tagad paspīdētu iespējiņa uz kādām divām nedēļiņām aizšaut uz vietu, kur Gaisma var pagozēties saules gaismā. Pat tad, ja tās kundzītes lietišķajos kostīmiņos no Lavīzes ielas 2a mani solītu pakārt, es sēdētu tankā. Pļļrr!



Un jā! Latvijā ir krīze, bet dziesmā ir spēks. Tiešām paceļ un rada pozitīvo. Paldies, Skaņupe!

03 novembris 2008

go after!


Viņa vairs negrib sekot. Viņa grib, lai seko viņai. Lai seko pat viņas mazā pirkstiņa mājienam ar aizturētu elpu. Seko soli pa solim, tālu tālu. Lai katrs viņas pieņemamais lēmums ietekmē likumsakarības.

02 novembris 2008

Visu labu!

Nositu un ir pagalam, beigts - laiks.
Pēdējais blieziens gan šim bija tāds spēcīgs, pa pakausi. Bet mira tas ātri un sasodīti skaisti. Jā! Pēc mazuma arī vairs negaršoja, bet kaut kāda nelaba piegarša, protams, vēl ir, kaut gan šādas, tādas, jaunas un nebijušas garšvielas tika piešautas. Un tā visa mierīgi varētu būt arī ikdiena.
Svētdiena un atkal es iepogāta beņķī sēžu sporta auto blakus cilvēkam, kurš zina, ko dara un visu kontrolē, vai vismaz man tā šķiet. Kaut gan tad, kad piemirkušais ceļš rautin rauj grāvī un automobīļa aizmugurējais rats nedaudz atraujas no zemes, varētu domāt ka apkārt tikai sikspārņi lido. Bet tajā brīdī par to domāt nav itin ne mazākās jēgas. Labāk skatīties kā koki skrien garām un atplaukt nejaušā smaidā, kad izbraukts lecošs tramplīns.

Daiļdarba analīze

Daiļdarba tēma - Viskvēlāko indivīda alku nepiepildījums. Indivīda rīcība, saskaroties ar sarežģītu izvēles situāiju.
Daiļdarba problēmas - Ko neīstenotās vēlmes spēj izdarīt ar indivīda dvēseles telpu? Kādas eksistenciālās problēmas nākas risināt indivīdam, saskaroties ar nepiepildītajām alkām? Kā rīkoties indivīdam, kad tas ir nonācis sarežģītas izvēles priekšā un nezina, kuru variantu būtu pareizāk izvēlēties.
Daiļdarba uzbūve, kompozīcija - Daiļdarba forma ir romāns, bet tas pieejams arī kā dramaturģijas darbs - traģikomēdija. Darbība risinās mūsdienās. Darba sižetiskā līnija ir komplicēta. Tajā ir strauji kāpinājumi un krasas lejupslīdes, kad darbība nerisinās. Darbā ir daudz sarežģījumu, kurus autors atrisina nepilnīgi vai atstāj neatrisinātus. Darbību virza darba galveno varoņu sarežģītie raksturi un pasaules redzējumi.
Daiļdarba tēlu sistēma - Darba centrā ir divi galvenie varoņi. Tajā ir arī daudzi otrā plāna varoņi, kas tomēr būtiski ietekmē sižeta virzību.
Atvainojos, bet darbs ir puslasīts/pusrakstīts, tāpēc nav skaidrs, kā autors atrisina serežģītās peripetijas.

31 oktobris 2008

Laiks, laika, laikam, laiku, ar laiku, laikā, laik!

Es jūtos kā augstasinīga slepkava. Es esmu nositusi tik tik tik daudz....... laika. Iedomājies? Es nogalinu laiku. Laiku, kura tā jau ir tik sasodīti maz. Nogalinu to tikai tāpēc, ka šonedēļ man viņš tā pavairāk ir bijis. Tagad es to situ, darot neko, bet nākošajās nedēļās centīšos to atdzīvināt un atsaukt no nekurienes. Bet tad tas jau būs pagalam, jo mana nejēdzība to būs pazudinājusi. Bet, ja kas, es šajā sakarā pašlaik nejūtos nelāgi. Nākošnedēļ varēšu sajusties, ja pietiks laika domāt par beigto laiku.

28 oktobris 2008

Mūris


Man, laikam, patīk ietriekt galvu mūrī un iegūt smadzeņtrīci. Neko citu pēc entāsreizes atkārtojuma nevaru secināt. Krīze - tipiskā.

27 oktobris 2008


Zagļi. Mana brīvlaika rīta miegs ir nekrietni nozagts un vainīgie par to sodīti netiks. Sodīta būšu es ar katra manas jaukās nedēļas rīta pavadīšanu starp bariņu "gaišo galviņu". Nekas. Labie darbiņi atmaksājas. Laikam.

Atlikusī dienas daļa bija idilliska. Gulta, sega, spilveni, tēja, saldumi, filmas, miegs. Un vēl domas un pārdomas. Pēc tam maniakālā tieksme. Bet tā balstīta uz kaut ko neizsakāmi skaistu. Vispār jau gribētos izkliegt skaļi, skaļi savu sajūsmas un varētu pat teikt, ka laimītes sajūtu. Bet esmu ārkārtīgi piesardzīga un par visiem 100% vēl neesmu noticējusi. Tas liek domāt par to, cik samaitāta esmu. Agrāk noteikti būtu sen jau ļāvusies tam visam un prāts būtu absolūti aptumsis. Tagad sēžu un klusītēm analizēju, jo "aplauziens" man nav vajadzīgs. Salauzti spārni dzīst ilgi. Kaut gan es pa šo laiku visādus kaulu dziedēšanas vai kaut vai pretsāpju brīnumlīdzkļus esmu nolikusi savā medikamentu plauktiņā. Tas, laikam, liecina par kaut kādu sava veida briedumu, ko atnes visa šī spēja analizēt un racionāli aplūkot to, kas citkārt būtu lidojis kopā ar taureņiem, bet tad, rudenim pienākot, aizpūsts ar stindzinošu ziemeļu vēju. Tā lūk.

Šķiet, ka atkal būs nepieciešama jasmīnu tēja un krustvādu mīkla. Būšu savā uzgaidāmajā telpā, sienās, kas mani saprot.

26 oktobris 2008

Ellē gaisā!

Piektdiena. Zvēru uzvara. Vecrīga, cilvēki, dažādas vietas, taksometrs un atļaušos īpaši izcelt - Vītola. :D
Sestdiena. Nu teikšu, ka tik pat kā bērnu dārza salidojums. Jā. Jo tieši bērnu dārzā es pēdējo reizi biju kopā vienā telpā ar lielāko daļu no šiem cilvēkiem. Neko teikt. Ir jau jauki, bet savējie ir un paliek savējie. Buč buč.
Svētdiena. Rīta nosakaņas - rally. Man tiešām patīk būt iesēdinātai tajā sporta auto un lidot pa šauru grunts ceļu. Brīdī, kad prāts atslēdzas, tad sajūtas ir tādas, kādas nekur citur iegūt nav iespējams. Pēc tam labākā brīvdienu daļa. Nu jau dienišķais svētdienas vakars ar visām tā ekstrām un protams šķebīgo mazuma piegaršu. Bet tas jau vēl tikai tāds intro...

22 oktobris 2008

Gar pirkstu galiem

Šķietami jau tik tverami. Tepat blakus. Rokas stiepiena attālumā. Bet arī rokas stiepiens var būt bezgala garš. Stiep roku un kāds, kā kārdināt gribēdams, lēnām attālina mērķi. Vai arī kā bērnībā, spēlējot pakaļdzīšanos, brīdī, kad ķērājam ķeramais jau tik pat kā rokā, bieži vien jānoskrien vēl neskaitāmi soļi, līdz pieskaras medījuma plecam ar pašiem pirkstu galiem.
Es skrienu šos soļus. Jau ilgāku laika posmu skrienu, pastiepusi roku tā, kā gribēdama to divreiz pagarināt. Bieži sajūtu to, ka tālums ir tuvāks par tuvumu.

20 oktobris 2008


Es nezinu, kā ir labāk:
  • Meklēt ideālus - neatrast un nepieķerties

  • Meklēt skaisto itin visā - atrast un pieķerties

Man sanāk ar to otro darīšana. Nez, ko Dulza teiktu? Bet, laikam, jau labi nav ne šā, ne šitā. Paskatoties vien uz ģīmjiem jau var spriest.