Ko secināju no vakarvakara vai drīzāk nakts, man tiešām pa retam patīk un ir nepieciešams dirty dancings, nu tāds reāls ietresījiens. Vakar viss kā nākas. Baļļuks pieklājīgs. I laba iesildīšanās bij, i turpinājums godam. Vakar saņemtās un uzkrātās pozitīvās emocijas, nu tās pozitīvās, kuras var iegūt tikai kaut kā nebūt, realizējot sevi. Nu tās pašas, kuras ieguvu tajā LIELAJĀ pasākumā, tika atdotas un izdāļātas pa labi un pa kreisi, tā kā pašlaik esmu tukša. Tukšumu rada arī sajūta, ka dienišķais svētdienas vakars izpaliks, bet galu galā man beidzot ir jāmācās nevis ar to sadzīvot, bet to vienkārši aizmirst un izmest aiz durvīm, vai triekt ellē. Ūn no rītdienas un turpmākajām nedēļām man ir bail.
Kā laika gaitā ir mainījušās uzkodas?
Pirms 1 gada
1 komentārs:
par bailēm ir jāatceras, ka tas kas ķīnieti nenogalina, tas padara to stiprāku!
Ierakstīt komentāru