Šodien pamodos vienos, jo vakar vakarā nolēmu, ka izmantošu savu priviliģēto statusu vēl maķenīt. Šķiet, ka esmu jau pārgulējusi jēgu un saprātu. Vispār mans miegs kaut kāds kreisais. Riktīgi šizīgie sapņi rādās. Šonakt bija kādi trīs dažādu sižetu sapņi. Ja viņi nebūtu tik šizīgi un neatspoguļotu manu iepuvušo psihi, tad es pastāstītu, jo varētu būt diezgan interesanta lasāmviela, bet es to nedarīšu. Pamostoties jau jutu, ka kaut kas nav kā parastā darba dienā, un tad es attapos, ka tā nemaz nav parasta darba diena, bet PIEKTDIENA. To jau es gluži vai ar muguras smadzenēm sajūtu, jo piektdienu rītos parasti automātiski ieslēdzas party mood. Nemiers uzreiz jau sāk dīdīt. Bet šodien izpaliks. Rīt gan ieballēsim.
Mans veselības stāvoklis ir kārtīgi uzlabojies, ne jau par velti es dzeru tās trakās zāles. Viss čiki. Vēl pievakarē aiziešu uz kori. Citādi man konuss nolaižas, trīs dienas komunicējot tikai ar māti. Un tas nu ir slimīgi sēdēt vienai mājās zem konusa.
Čā, čā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru