Jo vairāk grozies tik ļoti, ļoti raibajā cilvēku jūklī, jo vairāk ir nepieciešams veidot savu telpu, kurā esi viens, kurā Tava persona un Tavs lēmums ir pirmais, kas tiek ņemts vērā. Ja agrāk varbūt vienatnes brīži ar kāju spēra no mājas laukā, sak: "Ko nīksti?", tad tagad saprotu, ka šādos brīžos varu pabaudīt pati savu sabiedrību, kas bieži vien atnes daudz vairāk lietderības, nekā ikdienības bezjēdzīgie sarunu plūdi. Un varbūt šis nesen uzceptais GAISMEMUĀRS ir diezgan pompoza, ārišķīga manas personīgās dzīves telpas jaunā sastāvdaļa.
Respektīvi, laiks, kuru velti SEV, vislabāk SAVĀM pārdomām un filozofijai, arī paliek TAVS laiks. To Tu neatstāj nevienam citam, tātad Tu ieguldi SEVĪ.
Secinājums: Tev nav svarīgāka cilvēka par SEVI! Atvēli SEV laiku!
2 komentāri:
Jo dienas, jo vairāk man sāk likties, ka Tevī sēž kas patiesi labs, tikai vēl neatklāts.
tik patiesi, dzili. un tomeer tik vienkaarshi. apbriinojami.
Ierakstīt komentāru