20 novembris 2008

Mājāssēdētāja dienasgrāmata Nr1

Pamostos vakar no rīta un saprotu, ka nejūtos īsti sveika un vesela. Pasaku mātei radītājai un viņa mani aiztriec nodot analīzes un pie reizes pie ģimenes ārstes. Ģimenes ārste pasaka, ka man visu nedēļu jāsēž mājās un izraksta attiecīgi attaisnojošu dokumentu. Nošņācos, jo domāju, ka ar mani tik slikti nav, un ka mierīgi varu drīz, drīz doties uz skolu, un savā prātā nolemju to darīt piektdien. Vēl ģimenes ārste izraksta kaut kādu medikamentu recepti, teikdama, ka jāpadzer antibiotikas, jo neesot joka lieta. Sacīts darīts. Pa ceļam mājup ieeju aptiekā un nopērku to zāļu paciņu. Aizeju mājās, atveru to paciņu vaļā un sāku lasīt, kas tas tāds ir un, kā man tas jāēd. Lasu, lasu. Viss kā normālā instrukcijā. Te pēkšņi: "(medikamenta nosaukums) lieto Sibīrijas mēra profilaksē un ārstēšanā pēc tā izraisītāja Bacillus anthracis ieelpošanas. Tā efektivitāte Sibīrijas mēra gadījumā ir pierādīta eksperimentos ar dzīvniekiem." Prātā uzreiz divas domas - nabaga dzīvnieki, un tad uzreiz nabaga es, kas tādu ūdu lieto. Nu neko. Iedzeru pirmo tableti un kopš tā brīža skaloju organismu ar anormālu daudzumu šķidruma.
Pēc tam lielisks čills. Noskatījos filmu Burn after reading. Diezgan liels ūds. Vienīgi tas, ka Klūnijs un Pits bija mīkstie šķita nedaudz uzjautrinoši. Aprakstīju vienu A4 lapas pusi sakarībā ar Zīverta lugām un ar to mana mācīšanās vakar aprobežojās. Vēl vakardien es pagatavoju to, ko tautā dēvē par Saldo bruneti, bet manā ģimenē par ezi. Forši.
Naktī, lai cik tas smieklīgi neliktos, redzu sapni, kur ir daudz, daudz zirnekļu un vaboļu. Bet smieklīgi tāpēc, ka tajā sapnī ir arī Ticīgais, kurš mani bij redzējis sapnī savā vakara aizsnaudienā. ;)
Šodien es pamodos kādu laiciņu pēc divpadsmitiem. Ieēdu zāles un pēc tam brokastis. Baigi labā Saldā brunete man sanākusi. Iečilloju. Sāku skatīties filmu Dead man. Johnny Depp galvenajā lomā. 1995. gada ražojums. Jau pašā sākumā sapratu, ka tas būs daudz labāks gabals par vakar redzēto. Nebija garlaicīgi, bet nezin kādēļ iemigu. Vai nu Sibīrijas mēra zāles pie vainas, vai vienkārši nevar nepiekrist, ka tas ir forši pagulēt dienas vidū. Pamodos tikai nesen, un jūtos nedaudz pārgulējusi jēgu. Pa prātu sāk maisīties domas, ka būtu dakterītes zīme jāizmanto tās pilnā apmērā. Līdz vakaram vēl izlemšu.
Vispār baigi forši man te mājās. Silts, sauss, garšīgs, slinks. Ēēēēj galīgi, cik laba sajūta. See ya!

2 komentāri:

Bez Bikšturiem. teica...

ieņem tā trakās zāles! un go to bēd! :)

. teica...

johaidī, "Dead man" pēdējā laikā feinākā redzētā filma, tas toč!