07 jūnijs 2009

Siers



Gaismas attiecības ar sieru hronoloģiskā secībā:

1990-2005 - Gaismai paniskas bailes no siera, abu indivīdu kontakts nekāds.

2005 - Gaisma sāk ēst sieru, kas izkusis uz picas.

2007 - Auce uzdāvina grāmatu ar nosaukumu "Kurš pievācis manu sieru?"

2008 - Februāris. Džūkste. Gaisma apēd pirmo Džūkstes maizīti (Cepta kausētā siera "Dzintars" maizīte). Savu sasniegumu vairākkārt atkārto arī pēc tam gan mājās, gan Džūkstē, lūdzot sieru uz maizītes uzsmērēt kādam citam, jo pati nevar pieskarties. Gada otrajā pusē, gatavojot vistas fileju, Gaisma pirmo reizi ar kailu roku izņem no ledusskapja siera iepakojumu, kur siers jau sagriezts šķēlītēs. Ar kreisās rokas īkšķi un rādītājpirkstu tiek pavērts iepakojums un ar otras rokas tiem pašiem pirkstiem satverta neizkususi(!!!) (lasīt: jēla) siera šķēlīte. Tiek nogriezts aptuveni 2x3 centimetru liels gabaliņš un novietots uz vistas. Gaismai garšoja, bet par šo pārdrošo soli viņa atzīstas tikai vēlāk. Šajā pašā gadā Gaisma pieskaras arī lielākiem siera galaliem; griež tos un pat rīvē, bet jēlus neēd.

2009 - Turpinās pagājušajā gadā aizsāktais. 7. jūnijā Gaisma raksta referātu un piepeši sāk izjust lielu izsalkumu. Dodas uz virtuvi uzkost un, atverot ledusskapi, nolemj pagatavot karstmaizi - maize, šķiņķis, tomāts un siers. Griežot sieru, jau parādās pirmā tumšā zīme - iegrieziens pirkstā. Gaisma, neko ļaunu nedomādama, turpina procesu. Būdama ļoti nepacietīga un izsaklusi, nenogaida līdz uz tostera iedegas zaļā gaismiņa, paķer maižuku un jož uz istabu. Iekārtojas atpakaļ pie datora un iekožas maizītē. Holy s***! JĒLS SIERS! Maizīte tomēr tiek apēsta. Visi dzīvi, veseli un bez traumām.

Pašapmierināti guļu gultā un smīnu. Jūtos kā baigā vecene, nobriedusī personība. Es apēdu jēla siera šķēlīti! Kaut gan jāatzīst, ka tā bija silta. Nākošais līmenis - jēls, auksts siers.