Ļummis izspļāva visai veiksmīgu vai drīzāk asprātīgu metaforu, kas diezgan pārsit tās sievietes bloga saturu, kura galvenais sabdžekts ir viņas gultas stāsti, kuru ik palaikam mēdzu izklaides un smiekliņnolūkos palasīties:
"Tas ir kā skriet ar celofāna maisiņu uz galvas. Skrien, skrien un elpo maisiņā līdz beigās izvemies tajā. Labāk skriet bez maisiņa un brīvi spļaudīties."
Sasmējos.
P.S. - man klājas labi. Kādu laiku jau ir stāvoklis - pohuj in general.
1 komentārs:
:D es arī ļoti sasmējos! :D
Ierakstīt komentāru