14 oktobris 2008

Dzīve tāda..

Viņa atkal jūsmo par skaistumu. Šoreiz gadalaika skaistumu. Izkāpj no vecā padomjlaikos ražotā trolejbusa un iet nepilnu minūti caur koku aleju. Šis ir skaists, skaists rudens, skaistas krāsas tajā. Skaistums tik kliedzošs varbūt tāpēc, ka tas, kas viņā iekšā šobrīd nav ne uz pusi tik skaists kā tie cilvēki vai rudens krāsu harmonija. Skaistums goda vārds izglābs pasauli!

Vēl viņa nospļaujas par infantīlismu un tad godprātīgi paceļ roku, kaut gan ir tikai viena no nedaudzajām... A ko padarīsi, ka viņa šad tad ir paskaļa brīdī, kad kāds mēģina iespiest jaunu smadzeņu rievu, ko gan vieglāk būtu izdarīt ar cepures palīdzību. :)

Labāk aizsiet acis ar zaļu drānu, lai neredz, jo dzīve tāda kā viņš šovakar apgalvoja..

2 komentāri:

Anonīms teica...

skaistums & all that shijt izglābs pasauli. bet tas sanāks, ja visi pamēģinās un kārtīgi neiesprings kādu laiciņu. bet ko nu es maz saprotu. :D

Šad + tad man visādas ģēlas asociējas ar dziesmām (stulbais losis melomāns :D). Tavs ieraksts man te atgādināja Defiance, Ohio meldiju Oh, Susquehanna! ( velc šite). Labi, ieš pēc tējas tagad, čau!

Gaisma teica...

Neiespringt? Ilūzija. :)