11 septembris 2008

Kļava - zaļa - tumši

Tā kļava. Nu tā, kas aiz kabineta loga, kur sēžu bieži, jau 3. gadu no vietas. Trešo gadu vēroju kļavu un šodien sapratu, ka tā, tieši tā kļava man ir liels, dzīvs pulkstenis, laika skaitītājs un tā spogulis.

Šodien pulkstenis rādīja četrdesmit piecas pāri tumši zaļam. Zaļums tāds vecs, tumšs un saguris. Šķiet, ka jau gatavs ļauties sarkanam. Bet nē, turas! Stundas ceturksnis tam vēl atlicis.

Paradokss, bet tā nu ir, ka no rītdienas gaidīšu, kad mans pulkstenis rādīs aukstu, kailu, sasalušu ziemas stundu. Tiešām gaidīšu. :)

Apgriežam mozaīkas otru pusi!
Ja Tu varētu samainīt gandrīz visu, kas Tev ir, pret kaut ko vienu. Kas tad tas būtu? Diezgan augsta cena tam vienam. Un ja Tu vari man pateikt, kas tas viens ir, es Tev atbildēšu, ka vienalga tas ir par skaļu teikts. Būtībā izkliegts pilnā rīklē kā tad, kad aizej mežā izkliegt sevi.

1 komentārs:

Anonīms teica...

Man skumji palika.